Ieteikumi temperatūras regulēšanai dzīvokļos

Sildķermeņu (radiatoru) aprīkošana ar automātisko termo regulējošo ventili (termo galvu)

Termostata ventilis komplektā ar termo galvu temperatūru katrā telpā  ļauj regulēt individuāli. Termostata ventilis temperatūru telpā regulē,  vadoties pēc telpas temperatūras, nevis radiatora temperatūras, un atbilstoši izmaina siltuma padevi radiatorā. Uzstādot termostata ventili un iestatot uz termo galvas optimālo telpas temperatūru, siltums tiks izmantots optimāli. Piemēram, noregulējot termostatu uz  “3”,  telpā tiks uzturēti aptuveni +18…+20 C0 grādi. Ja telpas temperatūra sasniegs iestatīto, termo regulators siltuma padevi radiatoram noslēgs.

Temperatūra telpās

Telpās, kuras netiek izmantotas (arī prombūtnes laikā) temperatūru var samazināt līdz +16… +17 C0 grādiem.

Vēdināšana

Apkures sezonas laikā ir svarīgi telpās nodrošināt pietiekamu vēdināšanu. Ilglaicīga logu atvēršana vēdināšanas režīmā ir ļoti izšķērdīga, tās laikā caur logu izplūst daudz siltuma. Lai nodrošinātu efektīvu vēdināšanu, divas līdz četras reizes dienā pilnīgi jāatver logs uz piecām līdz 10 minūtēm. Svarīgi šajā laikā aizgriezt termo regulatora vārstu, tādējādi samazinot siltuma patēriņu.

Siltuma nokļūšana telpā

Sildķermeņus, termo regulatorus un alokatorus nav ieteicams aizsegt ar aizkariem, mēbelēm, vai kā citādi. Šāda rīcība palielina siltumenerģijas patēriņu un samazina telpas temperatūru.

Siltuma maksas sadalītājs – alokators

Alokators nevar izmērīt, cik kW*h; MW*h; vai GJ esat patērējuši sava dzīvokļa apkurei, tas nosaka, kādu daļu no mājas patērētā siltuma esat saņēmuši. Siltuma maksas sadalītājs jeb alokators ir elektroniska iekārta proporcionālās siltuma atdeves reģistrācijai telpā. Tas ir mērlīdzeklis, kas ar divu sensoru palīdzību reģistrē laiku, kāda un cik ilgi ir bijusi sildķermeņa (radiatora) temperatūra, kāda un cik ilgi ir bijusi temperatūras starpība starp sildķermeni (radiatoru) un apsildāmo telpu no mēneša pirmā līdz pēdējam datumam. Alokators pārveido šo informāciju iedaļās – patēriņa vienībās, kas kalpo par pamatu apkures izmaksu aprēķinam. Visa uzskaite iegūst fizikālu jēgu mēneša beigās, kad ir apkopoti visu siltuma maksas sadalītāju – alokatoru – rādījumi, un ir zināms, cik mājā patērēts kopumā. Pēc noteikta aprēķina veikšanas, katrs dzīvokļa īpašnieks saņem rēķinu atbilstoši savam siltumenerģijas patēriņam. Katru apkures sezonu siltuma maksas sadalītājs – alokators – vienību uzskaiti sāk no jauna, fiksējot katra mēneša uzskaitītās vienības visu apkures sezonu.

Siltuma maksas sadalītāju – alokatoru – uzstādīšana

Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas visos dzīvokļos vienlaicīgi uz visiem sildķermeņiem (radiatoriem) uzstāda siltuma maksas sadalītājus – alokatorus. Sildķermeņiem jābūt aprīkotiem ar termo regulatoriem (termo galvām).

Uzstādot alokatorus, tiek fiksēts katra sildķermeņa (radiatora) tips, izmērs, uzstādīšanas vieta (telpa), noteikts sildķermeņa (radiatora) siltuma atdeves koeficients.

Individuālā siltuma uzskaite ar siltuma maksas sadalītājiem Ieviešot individuālo siltuma uzskaiti, lietotāji saņem individuālus siltuma patēriņa rēķinus, kuros atspoguļots siltuma patēriņš katrā telpā. Tas dod iespēju optimizēt siltuma patēriņu un individuāli ietekmēt maksu par siltumu. Piemēram, prombūtnes laikā, samazinot telpas temperatūru tikai par vienu grādu, izmaksas samazinās aptuveni par 5%.